Policijas audits atklāj šokējošu ainu, rīcība nav sekojusi
Audita pilns teksts apskatāms šeit!
Autors: Inga Spriņģe
Publicēšanas datums: Piektdiena, 2009. gada 6. marts. Rubrika: Diena pēta (6. lpp.)
Kabinets jātīra pašam, nerunājot par WC
Dienas rīcībā nonācis pirms diviem gadiem Valsts policijā veikts audits, kas atklāj šokējošu ainu
Mīļie auditori, nemokieties, vienalga nekas VP nemainīsies, jo dienesta kabinets pašam jātīra, tā kā nav apkopēju, nerunājot par WC, — pirms pusotra gada anonīmā aptaujas anketā rakstīja kāds policists. Aptauju veica Iekšlietu ministrijas (IeM) Iekšējā audita departaments, lai noskaidrotu situāciju Valsts policijā (VP). Secinājumi bija policijai ļoti neglaimojoši — par daudz priekšnieku (pat deviņi padotības līmeņi un vairāk), sadrumstalota struktūra (tikai divi darbinieki atsevišķās struktūrvienībās), depresīvs noskaņojums policistu vidū, kas demotivē veikt tiešos pienākumus, daudz lieku funkciju, kas traucē pievērsties tiešajiem pienākumiem.
Plašākai sabiedrībai šis audits nebija pieejams, un arī Diena to ieguva neoficiālā ceļā. Noprotams, ka tas radījis lielu rezonansi arī iekšlietu struktūrās. VP šefs Aldis Lieljuksis Dienai norādīja, ka auditā esot salīdzinātas nesalīdzināmas lietas. Pretēji uzskata audita veicēji: “Mēs pieļāvām, ka no policijas būs šāda reakcija, tādēļ katram apgalvojumam apakšā ir sējumi ar aprēķiniem,” norāda IeM Iekšējā audita departamenta vadītāja Malda Šteinberga. Auditore izsaka nožēlu, ka divos gados VP tā arī nav veikusi būtisku reorganizāciju, kas ļautu ietaupīt.
Efektīva reorganizācija būtu noderējusi pašreizējos krīzes apstākļos, kad VP budžets samazināts par 20% (87,5 milj. latu). Lai aptuveni 9000 policistu varētu izmaksāt algu, jau pērn no darba atlaisti 343 darbinieki un likvidētas vakantās štata vietas. Šomēnes policisti arī saņems pirmo samazināto darba algu (15%), kas varētu palielināt jau tā valdošo depresīvo noskaņojumu VP.
Pesimisms policistu vidū patlaban ir ļoti nelaikā, jo valstī pieaug noziedzība — zādzības, laupīšanas, krāpšana. Tas nozīmē, ka likumsargu darbs nepieciešams vēl vairāk. Oficiālā statistika rāda, ka noziedzības pieaugums nav straujš, taču policisti Dienai neslēpa: iedzīvotāji bieži neziņo likumsargiem. “Ja vien nav nozagti dokumenti, cilvēki uz policiju neiet, jo neredz jēgu,” stāsta kāds pensijas vecuma policists, kurš vēlējās palikt anonīms. Drošības nolūkā viņš savus pieaugušos bērnus esot apgādājis ar gāzes pistolēm.
Vairāk represīva iestāde
Februāra sākumā Marta (vārds mainīts) pēc darba ap vienpadsmitiem vakarā devās uz 11.tramvaja pieturu pie II Meža kapiem, lai brauktu mājās. Marta nopriecājās, ieraugot, ka pieturā stāv aptuveni 40 gadu vecs vīrietis. Būs drošāk. Taču, kad aiz stūra jau parādījās tramvajs, vīrietis pēkšņi metās viņai virsū un centās no rokām izraut somu un dokumentu mapi. Kad tas neizdevās, uzbrucējs nogāza Martu zemē un iespēra. Izrāvis somiņu, viņš “vēl ar dūri iesita man pa aci un aizskrēja”, atceras Marta. Notiekošo tikmēr noskatījās piebraukušā tramvaja pasažieri. Apmulsumā Marta iekāpa tramvajā, attapās, ka viņai nav naudas pat biļetei, tādēļ nākamajā pieturā izkāpa un devās uz netālu esošo Iekšlietu ministrijas ēku pēc palīdzības (blakus atrodas arī VP centrālais ofiss). Dežurējošais apsargs izrādījās ļoti atsaucīgs. Izsauca patruļpoliciju, kas piedāvāja braukt uz iecirkni Sarkandaugavā sastādīt protokolu. Marta atteicās.
“Kā es pēc tam būtu tikusi mājās pie bērniem? Es vēl saprastu, ja mēs kopā pabraukātu un apskatītu apkārtni, vai nav redzams uzbrucējs.” Protokolu Sarkandaugavas iecirknī viņai uzrakstīja nākamajā dienā, jo bija nozagti dokumenti. “Tas bija nožēlojami. Cik briesmīgas izskatījās telpas, inspektore bija tik vienaldzīga,” ar nepatiku atceras Marta. Toties lielu paldies viņa saka apsardzes policistam, kas viņai iedeva savu mobilo telefonu, lai nobloķētu kredītkartes, un naudu taksometram, ar ko aizbraukt mājās.
Martas pārdzīvojums ir labs piemērs IeM auditā izdarītajiem secinājumiem. Šis gadījums parāda neticību policijai, jo sieviete atzīst: ja nebūtu nozagti dokumenti, viņa uz policiju neietu. Nepatiku izraisīja arī vienaldzīgā patruļpolicijas attieksme.
Auditori norāda: lai policija strādātu efektīvāk, tai vairāk jāorientējas uz sabiedrību, jāiegūst iedzīvotāju uzticība. Latvijā policija vairāk strādā kā represīva iestāde. To pierāda audita ietvaros veiktā anonīmā 550 policistu aptauja. Tikai 25% no aptaujātajiem “piekrituši apgalvojumam, ka labs klientu serviss raksturo labu policijas darbu, turklāt tas vairumā gadījumu bija kā papildu kritērijs noziegumu skaita samazināšanai un ātrai reaģēšanai.”
Auditori kā piemēru min Čehiju, kur pēc sabiedrības aptaujas tika “pārveidoti daži policijas iecirkņi tā, lai tie atbilstu policijas klientu — sabiedrības — prasībām. Tika noņemtas lielās aizsargbarjeras, stiklotās kabīnes, kas norobežoja policistu no apmeklētāja, izveidota draudzīga vide apmeklētājiem. Pilnīgi pretēji tam, ko auditoriem [Latvijas] nācās redzēt VP struktūrās, kur policisti daudzās vietās vēl joprojām ir nepieejami apmeklētājiem, iežogotās telpās, un apmeklētājam nav pat vietas, kur uzgaidīt, jo priekštelpa ir tik šaura, ka tiek traucēta pārējo kustība, nemaz nerunājot par ērtu uzgaidāmo telpu.”
Par daudz priekšnieku
Līdz šim bijusi ieraksta prakse, ka, runājot par problēmām policijā, tās vadība aizbildinās ar naudas trūkumu. Taču audits atklāj daudzas vājas vietas, kam ar papildu naudu nav nekāda sakara.
Auditori uzskata, ka galvenā VP problēma ir neapmierinātie darbinieki. “VP kopumā valda depresīvs noskaņojums, dzīves nogurums, reti kuram darbiniekam ir vēlme kaut ko uzlabot vai mainīt savā darbā.” Tikai viens no pesimisma faktoriem ir mazo algu jautājums.
Audits parāda, ka VP no kopējā darāmo darbu apjoma 40% aizņem netiešās funkcijas — personālvadība, IT jautājumi, plānošana, atskaitīšanās, dažādu pārskatu sagatavošana, finanšu vadība, prese, sanāksmes, normatīvo aktu izstrāde utt. Naudas izteiksmē kriminālpolicijas un kārtības policijas struktūrās vien netiešajām funkcijām tiek tērēti 1,6 miljoni latu gadā.
Nākamais klupšanas akmens ir sadrumstalotā struktūra un pārlieku lielais priekšnieku skaits.
“Pats būtiskākais, kas traucē darbu VP, ir tas, ka gandrīz jebkurai struktūrai ir tiesības kontrolēt zemāka līmeņa struktūru rajonos attiecībā uz savu darbības jomu.” Reizēm priekšnieka “novīzēts” dokuments iziet pat deviņus padotības līmeņus, līdz nonāk pie izpildītāja. Auditori uzskata, ka “kontroles funkcijas ir jāuzņemas tikai vidēja līmeņa vadītājiem, pilnībā par to nesot atbildību.”
Pie demotivējošajiem faktoriem auditori min arī minimālās karjeras iespējas, slikto tehnisko nodrošinājumu, priekšniecības neieinteresētību. Vienlaikus audits parāda, ka arī lielai daļai policistu trūkst motivācijas ko mainīt un intereses par sistēmā notiekošo.
Kas mainījies?
Lielos vilcienos — sīkumi. To atzīst arī demisionējušais premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), kurš, vēl būdams iekšlietu ministrs, 2007.gadā uzdeva veikt šo auditu. Tā mērķis bija pārstrukturēt policijas darbiniekus, lai izlīdzinātu slodzes, atceras I.Godmaņa padomnieks Krists Leiškalns. Pēc audita policijai tika sastādīts veicamo darbu saraksts, kas bija jāizpilda līdz pērnā gada beigām. Taču nomainījās ministrijas saimnieki. Vai I.Godmaņa pēctecis Mareks Segliņš (TP) iepazinās ar auditu, Dienai tā arī neizdevās uzzināt.
Policijas šefs A.Lieljuksis auditu uzskata par neobjektīvu. VP struktūru smagnēju padarot policijai uzliktās papildu funkcijas, piemēram, valsts nozīmes objektu apsardze (nodarbināti ap 500 policistu) un ieslodzīto konvojēšana (vairāk nekā 600 policistu).
Taču pēc audita veikti arī atsevišķi uzlabojumi. Izstrādāti sīkāki noteikumi, kas nosaka karjeras izaugsmes iespējas. Plānots piesaistīt arī ES finansējumu, lai izstrādātu kritērijus policijas darba novērtējumam.
Policija mēģinot arī veidot dialogu ar sabiedrību. Saņemta atbilde no Eiropas Komisijas, ka piešķirts finansējums VP projektam Uz sabiedrību vērstu policijas darba metožu ieviešana Talsu policijā. Par 600 000 eiro aptuveni četros gados Talsus policiju iecerēts izveidot kā paraugiestādi darbam ar iedzīvotājiem, kuras praksi pēc tam ieviest visā Latvijā. Šī projekta autore ir bijusī sabiedriskās organizācijas Providus darbiniece Ilze Ruķele, kas pirms gada pieņemta darbā VP. I.Ruķeles darbs ir labs piemērs svaigu vēsmu nepieciešamībai VP, ko atzīst arī A.Lieljuksis. Taču zinātāji uzskata, ka kardinālām reformām policijas šefam traucē pārāk lielā piesardzība un lēnīgums, par ko viņš vairākkārt izpelnījies arī demisionējušā iekšlietu ministra M.Segliņa (TP) nopēlumu. Zināms traucēklis A.Lieljuksim varētu būt arī rutīna. Piemēram, iepriekš minētajā auditā norādīts, ka VP ir uzpūsts personālvadības štats. To varētu samazināt, iegādājoties atbilstošu datorprogrammu. A.Lieljuksis uz to Dienai norāda, ka programma izmaksā ap 250 000 latu, un tās esot par dārgu. Tajā pašā laikā policija nav veikusi aprēķinus cik tā ietaupītu, iegādājoties šādu programmu. “Tā kā nauda nespīd, nav ko rēķināt,” uzskata A.Lieljuksis.
***
Atbildīgais par pārmaiņām VP ir tās priekšnieks Aldis Lieljuksis
Veikt tik ļoti nepieciešamās pārmaiņas VP pirms diviem gadiem tā brīža iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) uzticēja savam bijušajam padomniekam ģenerālim Aldim Lieljuksim. Viņš ir profesionālis un pārzina drēbi, pamatoja I.Godmanis. A.Lieljuksis jau bija VP šefs 1993.—1998.gadā, kad atkāpās no amata pēc sprādziena pie sinagogas Vecrīgā.
Atkārtoti stājoties amatā, A.Lieljuksis solīja panākt policistu algu palielinājumu — vidēji 500 latu uz rokas, un tas viņam daļēji izdevies. Veicināt smago un sevišķi smago noziegumu atklāšanu, kā arī decentralizēt policiju — stiprināt rajonu pārvaldes. Ir izveidota Rīgas reģiona pārvalde, kas apkalpo Rīgu un Rīgas rajonu. Tiek strādāts pie vēl četru reģionālo pārvalžu (Vidzemes, Zemgales, Latgales un Kurzemes) izveides.
***
Grūti sagaidīt nepieciešamās reformas
Ivars Godmanis, bijušais iekšlietu ministrs
Joprojām A.Lieljuksi uzskatu par nozares profesionāli, tādēļ arī viņu izvēlējos šim amatam. Viņš arī pierādījis sevi kritiskās situācijās. Vienlaikus šī lielā pieredze ir arī viņa mīnuss. Grūti sagaidīt radikālas, bet nepieciešamas reformas.
Mareks Segliņš, demisionējušās valdības iekšlietu ministrs
Neapmierinātību ar A.Lieljuksi iekšlietu ministrs izteicis vairākkārt. Pērn Latvijas Vēstnesim M.Segliņš pieļāva, ka I.Godmaņa vietā varbūt būtu izšķīries par kādu jaunāku kadru VP šefa krēslā: “Drīzāk kādu no pulkvežiem, kuram ir skatījums vairākus gadus uz priekšu, tādu, kurš zina, ka viņam būs te jāstrādā, nevis pēc dažiem gadiem jāatvaļinās.” Ministrs A.Lieljuksim pārmeta, ka daudzos rajonos atrodami policijas priekšnieki, kas amatos “aizsēdējušies”. Kādi ir M.Segliņa pašreizējie secinājumi par VP darbu, Dienai neizdevās uzzināt, jo vairākas dienas viņam neatradās laika sarunai.
Andris Stepanovičs, Latvijas apvienotās policistu arodbiedrības pārstāvis
Ne arodbiedrība, ne arī lielākā daļa policijas darbinieku nav bijuši informēti par šādu auditu. Tā slēdziens ir vienīgi aisberga redzamā daļa. Kopš tā tapšanas izmaiņu ir bijis maz, un situācija krasi mainās uz slikto pusi. Pēdējos divos gados, ņemot vērā uzlabojumus sociālo garantiju jomā, jaunu dienesta autotransporta iegādi, bija cerība, ka, lai arī ne ātri, pozitīvie procesi policijā būs neatgriezeniski. Šodien ar nožēlu esam spiesti secināt, ka audita ziņojums veiksmīgi krājis putekļus ierēdņu kabinetu plauktos, jo dzīvē īstenots nav nekā no ziņojumā minētajiem ieteikumiem — stratēģiskie mērķi joprojām ir lozungu formā bez jebkāda pamatojuma un līdzekļu ieguldījuma, ilgtermiņa attīstības programma gandrīz divu gadu desmitu laikā kopš valsts neatkarības atgūšanas nav izstrādāta.
Policists, iekšlietu struktūrās strādājis 15 gadu
Kopš audita veikšanas nekas nav mainījies. Priekšnieku nav kļuvis mazāk — pēc Rīgas reģiona policijas izveidošanas notika priekšnieku rotācija, bet viņu skaits nesamazinājās. Birokrātija policijā patiešām ir liela — lai policists nomainītu formastērpu, tas jāsaskaņo kādās piecās instancēs. Vienīgais, kas ir mainījies, — dažviet telpas ir izremontētas.
***
Fragmenti no audita
Visu problēmu pamatā ir neapmierinātie policijas darbinieki. Neapmierināts darbinieks koncentrējas uz savu problēmu risināšanu un par klientiem un darbu ir pilnībā aizmirsis. To parāda arī anketēšanas rezultāti, piemēram: “Mīļie auditori nemokieties, vienalga nekas VP nemainīsies, jo dienesta kabinets pašam jātīra, tā kā nav apkopēju, nerunājot par WC”; “Jūs jau tā visu zināt, kam tad šīs anketas vajadzīgas”; “Nav absolūti nekādas motivācijas strādāt”; “iznāk, ka valstī ir izdevīga dumja policija, jo par šādu atalgojumu cilvēki smejas”, “karjeras iespēju nav”; “darbs netiek novērtēts” u.c.
Darbiniekiem ir izteikts viedoklis, ka nevienu augšā neinteresē, kas notiek zemākajā līmenī. Tas arī minēts anketās: “vienkāršiem darbiniekiem un zemāka līmeņa priekšniekiem vieglāk tikt audiencē pie prezidenta nekā pie VP vadības”. To var attiecināt arī uz VP darbinieku veiktās aptaujas* rezultātiem, kuros teikts, ka statistiski nozīmīgs aiziešanas iemesls no VP bez zemās darba samaksas ir tāds, ka darbinieks vēlas mainīt kaut ko dzīvē.