Bez izvēles, bet naudas pavadā
Pēdējie laika notikumi parāda, ka pasliktinoties dzīves līmenim, cilvēki vēl joprojām nevēlas būt aktīvi. Gandrīz katru nedēļu Rīgā tiek organizēti piketi, uz kuriem tiek aicināti visi, kuriem nav vienaldzīga Latvijas nākotne. Tas ir labi, ja uz tādu piketu ierodas vismaz 50 neapmierināto pilsoņu, bet pārējie latvieši laikam ir pratuši pielāgoties jebkurai dzīves situācijai, un viņi ar savu dzīvi, gluži vienkārši ir apmierināti. Ja kādam tā dzīve nav izveidojusies tik turīga un veiksmīga, tad latvietim jāvaino pašam sevi, nevis valdību, jo nav pratis būt izveicīgs un modrs. Katram pašam ar visu ir jātiek galā, un no citiem palīdzību nav ko gaidīt, tā domā gandrīz katrs latvietis. Šajā neatkarības laika posmā izveidojies tāds cilvēka tips, kuram ir svarīgs tikai viņš pats un viņa materiālistiskais aprēķins.
Šāda tipa latvietis gatavs aprunāt, apsūdzēt un nodot citus savus tautiešus, ja pašam no tā atlec kāds labums. Taču bieži gadās tā, ja nekas neatlec, tad tā rīkojas aiz paraduma. Tās ir apspiesta, izmantota cilvēka rakstura īpašības, kurš cenšas izdzīvot arī uz cita rēķina. Kalpības gars ir viens no mūsu tautas lielākajiem lāstiem un nelaimju cēloņiem. Kalpību tipisks latvietis neuzskata par kaunu, bet gan par izdzīvošanas prasmi. Ar kalpošanas garu izskaidrojama arī latviešu nevēlēšanās iesaistīties politikā, jo tā taču ir ,,kungu lieta,,. Bet, ja tauta nenodarbojas ar politiku, tad to viņu vietā dara citi, pirmkārt tie, kuri ir izpētījuši un izpratuši latviešu raksturīgākās īpašības.
Vienā no tādiem maz apmeklētajiem piketiem iepazinos ar simpātisku, jaunu 43 gadus jaunu sievieti - Dittu Rietumu. Tāda tipa sievietei labāk piestāvētu staigāt un iepirkties ārzemju firmu veikalos, un domāt par izklaidi, nevis atrasties mītiņā, un klausīties protestētāju skaudrās runas, kuras kā likums, vairāk ir negatīvas nekā pozitīvas. Taču iepazīstot šo sievieti tuvāk, es sapratu, ka pirmais iespaids par viņu man ir bijis nepareizs. Izrādījās, ka viņa ir īpaša sieviete, kura ne pa jokam, bet ir nopietni satraukusies par Latvijas turpmāko nākotni. Ditta Rietuma pēc tautības ir latviete, viņa divdesmit gadus mierīgi ir dzīvojusi un studējusi ekonomikas zinātnes Stokholmas un Gēteborgas augstākajās mācību iestādēs.
Taču sakarā ar ekonomisko krīzi, viņa ir atgriezusies, lai palīdzētu Latvijai iziet no šīs nepatīkamās situācijas. Pēdējā gada statistiskie dati apliecina, ka izbraucēju skaits no Latvijas tikai palielinās, bet ārzemēs dzīvojošie un strādājošie latvieši nemaz nedomā atgriezties, lai grūtajā brīdī būtu kopā ar pārējiem tautiešiem. Mani patiešām pārsteidza Dittas teiktais, ka viņa uzskata, ka Latvijai šis ir izšķirošs laiks, un visiem latviešiem šobrīd savā starpā vajadzētu sadarboties un apvienoties, lai pēc iespējas ātrāk mēs visi varētu iziet no šīs draudošās situācijas. Ditta man pastāstīja, ka arī Zviedrijā ir redzamas ekonomiskās sistēmas krīzes iezīmes, taču tās nav tik dziļas, nopietnas un akūtas, kādas tās ir izveidojušās Latvijā. Zviedrijā pie bezdarbnieku biržām ir izveidotas darba nometnes, kurās reģistrēti ne tikai strādnieki un kalpotāji, bet arī zinātnieki un inteliģence, un visi viņi ir spiesti strādāt primitīvu darbu, lai par to saņemtu tikai bezdarbnieku pabalstu.
Latvijā situācija ir kritiskāka nekā tā ir Zviedrijā, jo pie mums nav sociālās aizsardzības sistēmas. Rudenī daudzi bezdarbnieki Latvijā var pilnīgi palikt bez iztikas līdzekļiem. Tas nozīmē, ka šie cilvēki var piedzīvot tādu dienu, kad viņiem vairs nebūs naudas minimālai dienišķai iztikai. Var izveidoties tāda neprognozējama situācija, ka lielveikalu pārtikas plaukti var vienā nedēļas laikā palikt tukši. Izrādās, ka visa mūsu pārtikas sistēma balstās uz loģistikas principiem. Ja laikā neatnāk transports ar pārtiku no Polijas vai Lietuvas, tad vispār nebūs ko pirkt, jo preces nebūs pievestas. Latvijas lauksaimniecība gandrīz vairs neapgādā Latvijas iedzīvotājus ar pārtiku, tā vienkārši ir izputināta, un līdz ar to, bads un pārtikas trūkums var iestāties plašā teritorijā. Daudzi cilvēki saprot, ka kaut kas nav kārtībā un zemapziņā jūt, ka tuvojas lielas izmaiņas, līdzīgas ,,devītajam vilnim, bet pretoties tam vienkārši nespēj.
Ditta Rietuma uz Latviju ir atbraukusi ar Zviedrijā iegūto ekonomistes-maģistres diplomu, un nesen Stokholmā, ar vairākiem savas idejas atbalstītājiem, nodibināja organizāciju ,,Zviedrija ar izcelsmi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā,,. Šajā organizācijā aktīvi strādā daudzi cilvēki, kuri cenšas aizsargāt Baltijas un Zviedrijas valstu pilsoņu intereses no Zviedrijas globālo lielbaņķieru finansiālo spēļu patvaļas. Pirms mēneša 5.jūnijā šīs organizācijas biedri satikās ar trim Zviedrijas banku (Swedbanku, SEB un Nordbanku) īpašniekiem- reprezentantiem, un iesniedza viņiem prasību ar trim punktiem.
Pirmkārt, aicināja izveidot statistiku, kā arī uzturēt mājas lapu, lai tajā būtu atspoguļota atklāta informācija par trūkumcietēju vajadzībām Baltijas valstīs. Nav jau noslēpums, ka tieši šīs Zviedrijas trīs bankas Baltijas valstīs desmit gadu laikā iepludināja milzīgas naudas summas, kuras sniedzās desmitos miljardos. Saprotams, ka Zviedrijas bankas uz šo valstu rēķina guva arī ļoti lielu peļņu.
Otrkārt, lai visas trīs Zviedrijas bankas piedāvā vietējiem iedzīvotājiem apstrādāt zemes īpašumus, kurus viņas bija ieguvušas desmit gadu laikā. Lielākā daļa banku zemes īpašumu ir bez apstrādes, un tas krīzes laikā ir pielīdzināms noziegumam, jo zeme bez apstrādes iet postā. Kā pastāstīja Ditta, tad satiktie banku pārstāvji šim punktam spontāni it kā piekrita.
Treškārt, visām trim bankām, no 10 gados iegūtās milzīgās peļņas, vajadzētu pārskaitīt atpakaļ vismaz daļu agrāk gūtās peļņas saviem klientiem Baltijā. Ja Latvijā tika dalīti neadekvāti milzīgi kredīti, tad banku vadībai vajadzēja iepriekš jau paredzēt, kādas sekas šāda rīcība nesīs. 80-to gadu beigās daudz pieticīgāka kredītu krīze tika radīta arī Zviedrijā, kurā no tās sekām cieta paši Zviedrijas iedzīvotāji.
Ditta Rietuma nobeigumā teica:
,, Ar steigu mums ir jānomaina šī ekonomiskā sistēma, bet tas ir jādara mums pašiem, kuri labi zina, ko mēs vēlamies. Tagad ir skaidri redzams, ka Ministru Kabinets Latvijā nekad tautas interesēs nav strādājis, un kamēr pie stūres būs globālās korporācijas baņķieri, nestrādās arī turpmāk. Visi cilvēki vēlas ne tikai pārmaiņas, bet arī jaunu ekonomisko sistēmu. Interesanti ir tas, ka jaunu risinājumu meklē arī banku sistēmas alkatīgie īpašnieki. Visiem cilvēkiem, kuriem ir brieduma gadi un ekonomiskās zināšanas, kas jūt, ka zina un var, jāsanāk beidzot kopā, lai diskusijās izveidotu jaunu ekonomisku un finansiālu sistēmu. Mēs diemžēl esam atgriezušies atpakaļ feodālajā iekārtā, kura balstās uz šoku, trūkumu un izmisumu. Mums jāizveido jauna sistēma, kura nekad pasaulē vēl nav īstenota, tā ir ,,Mīlestības Ekonomiskā Sistēma,,. Tas ir jauns ekonomiskais modelis, kur katra cilvēka potenciāls varēs brīvi attīstīties un pilnveidoties visā mūža garumā.
Šī jaunā sabiedrība balstīsies uz pilsoņu algas, kuru katra nācija piešķirs saviem pilsoņiem, bez jebkāda darba, un tas būs iztikas līmeņa robežās. Bez nodrošināta minimuma cilvēks iet naudas pavadā, bez izvēles iespējām ar ko nodarboties, ko ražot un ko radīt. Tāpēc, ka cilvēka skaistums, mīlestība un viņa garīgais spēks un potenciāls ir pietiekami vērtīgs. Lai viņš varētu brīvi attīstīties un dzīvot uz šīs zemes arī tajos grūtajos brīžos, kad viņš ir zaudējis savu darba vietu. Mūsu laikos ir pieejami dažādi efektīvi risinājumi gan rūpniecībā, gan ekoloģiskajā lauksaimniecībā. Tas statistiski var novest pie lieliskajām iespējām, ka nevienam nebūs jāstrādā algots darbs vairāk par dienu nedēļā, lai nodrošinātu labklājību sev un saviem bērniem.
Kamēr nav ieviesta tāda ekonomiskā sistēma, tikmēr cilvēkiem nekad nav bijusi brīva izvēle, jo viņiem vienmēr ir jādomā par naudu, un jāseko visu laiku tai pakaļ. Bet liela nauda pieder tikai korporācijām. Taču viņas, turēdamas mūs aiz deguna, arī apzināti vada. Kamēr nebūs nacionālās pilsoņu algas, tikmēr nebūs brīvu cilvēku, visapkārt staigā un staigās korporāciju vergi. Ja mūsu valdības vīri būtu mīlējuši savu zemi un tautu, un cēluši ar to kopā jaunu valsti, tad viņus cienītu gan pati tauta, gan Rietumi. Droši vien mēs tad nevarētu piedzīvot tik smagas krīzes sekas, kādas tās ir šobrīd. Risinājums atrodams cilvēku dvēselēs un viņu sirdīs. Mēs redzam, ka strādājot valsts pārvaldē, ierēdņi attiecībā pret citiem cilvēkiem ir zaudējuši labestību, līdzjūtību un mīlestību, un viņi spējīgi domāt tikai par sevi, nevis citiem. Viņi tāpat kā visi citi iet naudas pavadā, jo vainīga ir radītā sistēma, nevis cilvēki. Sakārtojot ekonomisko sistēmu, cilvēkiem radīsies laiks nodarboties ar savas dvēseles un valsts sakārtošanu.
Visi, kuri vēlas piedalīties diskusijās un iepazīties tuvāk ar Dittas Rietumas jauno ,,Mīlestības Ekonomisko Sistēmu,, varat to izdarīt, pazvanot viņai pa tālruni 29811064,
vai sūtot e-mailu uz nu@ditta.nu
Valija Eize